Eiropas Komersantu šķīrējtiesa ir nevalstiska organizācija, kas darbojas pastāvīgi un ir tiesīga izšķirt civiltiesiskus strīdus juridisku un fizisku personu starpā, neatkarīgi no to atrašanās vietas Latvijā vai ārpus Eiropas.

Šķīrējtiesa dibināta 2008. gada 12. februārī, taču šajā laikā šķīrējtiesā ir izskatītas jau vairāk kā 17 lietas, kas apliecina to, ka šķīrējtiesas personāls un šķīrējtiesneši ir pietiekami pieredzējuši un zinoši, lai objektīvi varētu izšķirt visus strīdus, kuru risināšana pakļauta šķīrējtiesai.

Strīdu izšķiršana Eiropas Komersantu šķīrējtiesā notiek saskaņā ar tās Reglamentu, ja vien puses nav vienojušās par citu strīda izšķiršanas kārtību, kā arī ievērojot Civilprocesa likuma D daļas nosacījumus.

Eiropas Komersantu šķīrējtiesā var tikt izšķirts jebkurš civiltiesisks strīds, ja vien strīds nav pakļauts ekskluzīvai valsts tiesu jurisdikcijai, un ja puses ir rakstiski vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai Eiropas Komersantu šķīrējtiesā (skat. sadaļu Klauzula).
Mēs esam
© 2009—2010 «Eiropas Komersantu šķīrējtiesa»
Visas tiesības aizsargātas ar LR Autortiesību likumu
Lapu izstrādāja —
IK «PC Serviss» (2009)
Kontakttālrunis: 26322000
§ Mēs esam
Uzņēmēju un privātpersonu strīdu nodošana izšķiršanai Eiropas Komersantu šķīrējtiesā ir vairākas priekšrocības:
lietas nozīmē izskatīšanai ne vēlāk kā pēc 30 dienām no lietas iesniegšanas dienas
lietas var tikt skatītas rakstveida procesā, kas nozīmē, ka lietas dalībniekiem nav obligāti jātērē laiks tiesas sēžu apmeklēšanai vai pārstāvju algošanai
process ir vienkāršāks un ātrāks nekā valsts tiesā, turklāt šķīrējtiesas spriedums nav pārsūdzams un par to nevar iesniegt protestu
šķīrējtiesas process ir konfidenciāls
+
Civillikums – izdots 1937. gadā. Svinīgajā pasākumā par godu Civillikuma spēkā stāšanās dienai Valsts prezidents K. Ulmanis likuma izstrādāšanas komisijas locekļiem pasniedza sudrabā kaltus un ādas vākos iesietus likuma eksemplārus, viens no kuriem glabājas Augstākās tiesas muzejā. Civillikums sastāvēja no 2400 pantiem un bija viens no labākajiem un modernākajiem tā laika likumiem Eiropā. Padomju laikā Latvijas likumdošana tika apturēta, tā atjaunota pēc neatkarības atgūšanas. Latvijas Civillikuma darbība atjaunota 1992. gadā.
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.
.